Aphex Twin

Drukqs Aphex Twin 25th Anniversary Reissue edition

Kad Aphex Twin piektais studijas albums Drukqs (stilizēts kā drukqs) iznāca 2001. gada oktobrī, tas nostiprinājās kā viens no elektroniskās mūzikas visbezkompromisu, polarizējošākajiem un galu galā visietekmīgākajiem dubultalbumiem. Ar 30 skaņdarbiem, kas sadalīti vairāk nekā 100 minūtēs, tas joprojām ir viens no nozīmīgākajiem radošajiem pagrieziena punktiem Ričarda D. Džeimsa karjerā.

Iznākšanas brīdī Drukqs saņēma ļoti pretrunīgas atsauksmes. Kritiķi, kas bija gaidījuši vēl vienu stingri komponētu elektronisku ierakstu, turpinot 1996. gada Richard D. James Album vai ikoniskos singlus "Come to Daddy" un "Windowlicker", bija pārsteigti par albuma apjomu un neparedzamo struktūru. Mediji, piemēram, Pitchfork un PopMatters, uzskatīja, ka Džeimss atkārtojas, un aprakstīja haotiskās "drill 'n' bass" sekvences kā 90. gadu beigu stila atkārtojumu, savukārt citi kritizēja kontrastu starp īpaši ātrajiem breakbeat skaņdarbiem, kas pārsniedza 180 BPM, un trauslajiem, minimālistiskajiem klavierdarbiem. Daži albuma garumu noraidīja kā nefiltrētu un haotisku ideju kolekciju – uzskats, ko pastiprināja baumas par to, ka Džeimss pasteidzināja izdošanu pēc tam, kad nejauši bija aizmirsis USB disku ar simtiem neizdotu ierakstu lidmašīnā.

Tomēr laika gaitā Drukqs ir atzīts par bezkompromisu inovāciju meistardarbu, kur Džeimss atteicās izvēlēties starp abām savas mākslinieciskās izpausmes pusēm. Skaņdarbi, piemēram, "Vordhosbn", "Cock/Ver10" un "Ziggomatic 17", pacēla digitālo ritma programmēšanu tādā līmenī, kas šķita daudzus gadus priekšā savam laikam, ar ārkārtīgi sarežģītiem ritmiem, mikro-sempliem, dziļiem basiem un sintezatora līnijām, kas radītas ar īpaši izstrādātu programmatūru un trakeru programmām. Vienlaikus albums ietver intīmas akustiskās kompozīcijas, kas rakstītas Yamaha Disklavier klavierēm un preparētām klavierēm. Iedvesmojoties no Džona Keidža un Ērika Satī, Džeimss ievietoja objektus starp klavieru stīgām, lai instrumenta mehāniskās skaņas kļūtu par daļu no mūzikas un radītu unikālu saikni starp mašīnu un cilvēka izpildījumu.

Mūsdienās Drukqs tiek uzskatīts par vienu no IDM un modernās eksperimentālās kompozīcijas virsotnēm. Tas, kas 2001. gadā tika uztverts kā fragmentēts un nevienmērīgs, tagad tiek cildināts kā dziļi aizraujošs un sirreāls skaņas visums, kurā blakus pastāv spraiga enerģija un trausls skaistums. Albums vienlaikus kalpo kā kulminācija Aphex Twin leģendārajam 90. gadu periodam, kurā apvienoti un līdz galējībai virzīti elementi no Selected Ambient Works, haotiskajiem breakcore izdevumiem un viņa klasiskās melodiskās izjūtas, pirms 13 gadu ilgās albumu pauzes līdz Syro 2014. gadā.

Lai gan Drukqs tika radīts kā monumentāls eksperiments, albuma negaidītākais panākums bija tikai divas minūtes garais klavierdarbs "Avril 14th". Ierakstīta ar Disklavier klavierēm, vienkāršā un melanholiskā melodija pakāpeniski attīstījās par vienu no modernās mūzikas atpazīstamākajiem instrumentālajiem skaņdarbiem. Skaņdarbs ieguva jaunu uzmanību, pateicoties tādām filmām kā Sofijas Kopolas Marija Antuanete un Spaiks Džonsa Viņa, pirms tas patiesi sasniedza plašu publiku, kad Kanje Vests to semploja dziesmā "Blame Game" no My Beautiful Dark Twisted Fantasy 2010. gadā. Kopš tā laika "Avril 14th" ir ieguvis simtiem miljonu atskaņojumu straumēšanas pakalpojumos un ir kļuvis par pastāvīgu skaņu celiņu atmosfēriskajiem video, melanholiskajiem klipiem un klavieru interpretācijām TikTok un Instagram Reels – un vienlaikus ir iepazīstinājis pavisam jaunu klausītāju paaudzi ar sarežģīto albumu, no kura tas cēlies.