Tindersticks | Dog Roses
Ar savu jauno albumu Dog Roses Tindersticks sper vēl vienu lielu soli savā muzikālajā attīstībā. Priekštecis Soft Tissue no 2024. gada pavēra durvis uz jaunu muzikālo ainavu, un Dog Roses ir vēl viens ievērojams lēciens nezināmajā. Pēc 15 albumiem britu grupai joprojām ir vēlme un drosme izaicināt savu skanējumu un izpētīt jaunas radošās iespējas.
Albums Dog Roses ir tapis pavisam jaunos apstākļos. Pēc 20 gadiem savā ierastajā studijā, atmosfēriskā un gandrīz baznīcai līdzīgā telpā, Tindersticks ir nomainījuši vidi pret slēptāku, pazemes studiju. Pārcelšanās kļuva par radošu pagrieziena punktu, kurā vecās darba metodes vairs nedarbojās kā gaidīts, un grupai nācās rast jaunas pieejas gan dziesmu rakstīšanai, gan ierakstīšanai. Tas ir rezultējies albumā, ko raksturo atjaunota pašapziņa, eksperimenti un citāda muzikālā brīvība.
Frontmenam Stuart Staples darbs pie Dog Roses vienlaikus bija izaicinājums viņa ierastajam dziesmu rakstīšanas veidam. Ja viņa tekstos bieži vien ir bijusi skaidra laika un vietas izjūta, tad jaunās dziesmas vairāk grozās ap gaistošiem iespaidiem, intuitīvām sajūtām un daudzajām domām un pretrunīgajām emocijām, kas var rasties vienā mirklī. Tā ir mūzika, kas cenšas notvert kaut ko neuztveramu – smaržu, kamolu vēderā vai īsu sava atspulga mirkli.
Dog Roses ir producējis un ierakstījis Stuart Staples laika posmā no 2025. gada decembra līdz 2026. gada augustam. Lai gan grupa virzās jaunos virzienos, tieši īpašā muzikālā ķīmija starp dalībniekiem joprojām veido pamatu. Earl Harvin nepiespiestā bungu spēle, Dan McKinna piedzīvojumiem bagātais bass, David Boulter neprognozējamie muzikālie ieguldījumi un Neil Fraser robežas meklējošā ģitārspēle – tas viss palīdz veidot albuma raksturīgo skanējumu.
Albumā Tindersticks pievienojas arī viesmūziķi Dave Okumu ar elektrisko ģitāru un Julian Siegel ar saksofonu, savukārt stīgu aranžējumi, kuru priekšgalā ir grupas ilggadējā sadarbības partnere Lucy Wilkins, skan divos no skaņdarbiem.